Piedzīvojumu terapija - pētījuma rezultāti

Pētījums iedzīvotāju terapijas programmu ietekmes kritēriju izvērtējums pēc Piedzīvojumu terapijas pieredzes skalas.

Piedzīvojumu terapija kā koncepts pastāv jau vairāk nekā 50 gadus, taču Latvijā šī joma ir pašos attīstības pirmsākumos, un tās oficiālais sākums datējams ar 2019. gada 5. decembri jeb Adventure Therapy Latvia domubiedru grupas dibināšanu.

Šīs grupas mērķis ir veidot Latvijā vienotu izpratni par to, kas ir piedzīvojumu terapija, noteikt skaidrus, vienotus darbības standartus, veicināt starpdisciplināro sadarbību un kompetenču celšanu, kā arī attīstīt piedzīvojumu terapijas pieejamību Latvijā.

Latvijas iedzīvotāju galvenie mentālās veselības izaicinājumi ir saistīti ar pastiprinātu trauksmi, distresu, depresiju, vientulību, grūtībām adaptēties situācijai, paškaitējumu, kā arī neveselīgu uzvedības un ieradumu maiņu, jo īpaši pandēmijas laikā. Viens no būtiskākajiem faktoriem psihiskās veselības uzturēšanā un saglabāšanā ir tieši psiholoģiskā noturība. Sabiedrības grupa, kurā uzrādās zemākie psiholoģiskās noturības rādītāji, ir 18 – 29 gadus veci iedzīvotāji.

Dalībnieki tiek iesaistīti viņiem nozīmīgās, kinestētiskās piedzīvojumu aktivitātēs, kuru laikā viņi iegūst dažādas – fiziskas, sociālas, psiholoģiskas pieredzes, kas, izmantojot noteiktas terapeitiskās metodes, tiek konceptualizētas un implementētas programmu dalībnieku dzīvēs.

Piedzīvojumu terapija ir potenciāli ļoti piemērota sabiedrības psihoemocionālās veselības veicināšanai – tā parasti norisinās brīvā dabā, kur ierobežojumu ir daudz mazāk, paverot plašākas iespējas brīvi strādāt, kā arī darbs āra vidē no epidemioloģiskās drošības aspekta ir atbalstāmāks.

Projekta Nr.3.2.1.1/16/A/010 “Latvijas veselības tūrisma klasteris” projekta aktivitātes “Piedzīvojumu terapijas izstrāde” ietvaros tika veikts pētījums “Piedzīvojumu terapijas programmu ietekmes kritēriju izvērtējums pēc Piedzīvojumu terapijas pieredzes skalas”. Kvantitatīvā pētījuma mērķis bija novērtēt piedzīvojumu un dabas terapijas DEMO programmu ietekmi uz programmu dalībniekiem un to ietekmes kritērijus.

Novērtēšanas instrumenti – ATES skala

2010. gada autori Russell un Gillis kopīgā sadarbībā izstrādāja novērtēšanas instrumentu Adventure Therapy Experience Scale (Piedzīvojumu Terapijas Pieredzes Skala – ATES). Mērķis bija izstrādāt praktisku novērtēšanas skalu, kuru varētu izmantot kontekstā ar progresa monitoringu, lai izzinātu, kā noteiktie faktori ietekmē pārmaiņas terapeitiskajā rezultātā laika griezumā.

ATES novērtēšanas instrumenta attīstība ir veidojusies laika gaitā, un pastāv iespēja, ka arī šī brīža versijai nākotnē būs uzlabojumi. Šīs skalas izstrāde ne tikai palīdz iegūt skaidrākus datus par to, kādi faktori ietekmē terapeitiskās izmaiņas, bet arī palīdz Piedzīvojumu terapijas programmu izstrādātājiem apzināties, kas ir programmu stiprās un vājās puses, uz kurām nākotnē jāvērš lielāka uzmanība.

Pētījuma rezultāti

Pētījumā piedalījās 41 dalībnieks – 28 sievietes, 8 vīrieši un 5 dalībnieki, kas nevēlējās norādīt savu dzimumu. Katrs no dalībniekiem piedalījās vienā no 4 Piedzīvojumu terapijas programmām – “Klusuma prakse” (8 dalībnieki), “Augstās un zemās virves “ (9 dalībnieki), “Uzdrīksties” (21 dalībnieks) un “Upe un dzīves plūdums” (3 dalībnieki).

Piedzīvojumu terapijas DEMO programmu ietekmes uz dalībnieku psihoemocionālo pašsajūtu novērtēšanai, tika izmantotas izmaiņas dažādu sajūtu/emociju klātesamībā pirms un pēc dalības programmā.

Analizējot visu dalībnieku vērtējumus kopā, redzams, ka kopumā programmu ietekmē vērojamas pozitīvas izmaiņas vidējos rādītājos visām sajūtām un emocijām (visām pozitīvajām sajūtām pēc intervences vidējais rādītājs ir kāpis, savukārt negatīvajām – krities) par vidēji 13,13 punktiem. Lielākās izmaiņas pirms un pēc programmas tika novērotas attiecībā uz gandarījuma sajūtu, (palielinājās par vidēji 37,32 punktiem), savukārt mazākās izmaiņas dalībnieki atzīmēja attiecībā uz fiziskām sāpēm (3,15), vilšanās sajūtu (3,27) un skumjām (4,12). Lai sīkāk analizētu programmu ietekmi uz dalībnieku psihoemocionālo pašsajūtu, izmaiņas sajūtās un emocijās tika sadalītas nosacīti pozitīvajās un negatīvajās sajūtās. Rezultāti liecina, ka programmu ietekmē pozitīvās sajūtas ir uzlabojušās par vidēji 15,34 punktiem, savukārt negatīvās samazinājušās par vidēji 10,12 punktiem. Izmaiņas par vairāk nekā 15 punktiem bija novērojamas piecās pozitīvajās sajūtās (pateicības sajūta – 15,83, mīlestības sajūta – 16,37, iekšēja miera sajūta – 19,9, atbrīvotības sajūta – 23,34 un gandarījuma sajūta – 37,32) un trīs negatīvajās sajūtās (trauksme – 16,93, raizes jeb uztraukums – 21,37 un stress – 22,22).

Apskatot ATES ietekmes kritērijus pa programmām, tika konstatēts, ka augstākais vidējais rādītājs kritērijiem “Mana mijiedarbība ar citiem” un “Izaicinājums” ir programmā “Augstās un zemās virves” (attiecīgi 8,28 un 6), kritērijiem “Mana iekšējā mijiedarbība ar sevi” un “Daba” – programmā “Upe un dzīves plūdums” (attiecīgi 8,67 un 9,33), savukārt kritērijam “Refleksija” – programmā “Uzdrīksties” (7,45).

Projekta “Latvijas veselības tūrisma klasteris” Nr. 3.2.1.1/16/A/010 projekta aktivitātes “Piedzīvojumu terapijas izstrāde” ietvaros īstenota aktivitāte.