Krīzē nonākušie pacienti Latvijas klīnikās varēs atgūt mieru, drosmi un spēku cīnīties ar savu problēmu cēloņiem, kā arī novērst tos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši diagnostikas procedūrām – testēšana, psihiatriskās pārrunas, reizēm arī hormonālās analīzes. Diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz esošo klīnisko ainu un pilnīgu dzīves analīzi.
Terapija var būt nepieciešama šādos gadījumos:
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) – hroniski garīgie traucējumi, ko raksturo obsesīvas domas vai darbības. OKT var izpausties kā mūžīgas šaubas par ikdienišķu darbību veikšanu, paniskas bailes nodarīt kaitējumu tuviniekiem un apsēstība par savu drošību. Obsesīvās domas ievērojami samazina dzīves kvalitāti un rada stresu.
Adaptēšanās traucējumi – komplikācijas reakcijai uz pagātnes traumām, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, attiecību izbeigšana. Cilvēks zaudē ticību saviem spēkiem, izolējas no sabiedrības. Pirmās pazīmes var būt bezmiegs, nepamatota trauksme, galvassāpes, gremošanas traucējumi un bezpalīdzības sajūta.
Depresija – nepārejoša nomāktības un izmisuma sajūta. Aizdomas par depresiju ir pamatotas, ja ilgstoši novērojami tādi simtomi, kā garastāvokļa pasliktināšanās, intereses zudums, trauksme, pesimisms, grūtības pieņemt lēmumus un nevēlēšanās socializēties. Precīzu diagnozi var veikt tikai ārsts – psihiatrs.
Izdegšanas sindroms – izteikts un nepārejošs nogurums, izsmeltības sajūta emocionāli, fiziski un garīgi. Izdegšana notiek ilgstoši (attīstās vidēji 6 gadu garumā), tāpēc bieži ārstēšanās tiek uzsākta jau ielaistā stadijā. Sindroma vēlīnā posmā parādās papildus simtomi – tahikardija, paaugstināts assinspiediens, hroniskas sāpes, u.c.
Panikas lēkmes – viens no biežākajiem psihes traucējumiem. Galvenā pazīme ir intensīvas trauksmes epizodes, kas var radīt baiļu sajūtu, sirdsklauves, svīšanu un smakšanas sajūtu. Cēlonis bieži ir neierasts ķermeņa diskomforts un nebijušas sajūtas. Ārstējot hroniskus panikas traucējumus, vērtīgi izrauties no ierastās vides.
Veģetatīvie traucējumi – veģetatīvā distonija ir nervu sistēmas traucējumi, kas rada virkni fizisko traucējumu, kā, piemēram, sirdsklauves, asinsspiediena un temperatūras izmaiņas, svīšanu. Fiziskos simptomus pavada garīgs diskomforts – bailes, nespēks, trauksmes epizodes, arī depresīvs noskaņojums.
Uzmanības deficīts un hiperaktivitātes sindroms (ADHD) – visbiežāk izpaužas bērnībā, bet 4% iedzīvotāju manāms arī pieaugušā vecumā. Izplatītākās sūdzības ir neuzmanība, grūtības ievērot grafiku, arī impulsivitāte un tieksme uz riska situācijām. Sindroms traucē personīgo attiecību uzturēšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Kādos gadījumos var būt nepieciešama terapija?
Tikai ārsts var noteikt precīzu diagnozi un ārstēšanu. Terapija nepieciešama pie dažādām diagnozēm, piemēram, obsesīvi komplusīvie traucējumi, adaptēšanās traucējumi, depresija, izdegšanas sindroms, panikas lēkmes, veģetatīvie traucējumi, uzmanības deficīts un hiperaktivitātes sindroms u.tml.
Vai ir jāvēršas pie terapeita, pat ja nav nekādu redzamu sūdzību?
Ja ir iespēja, ieteicams veikt vismaz vienu seansu ar terapeitu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar psiholoģisko veselību. Tam ir divi apsvērumi – pirmkārt, daudzas slimības attīstās pakāpeniski, piemēram, izdegšanas sindroms attīstās vidēji sešus gadus, tas nozīmē, ka ir iespējams to pamanīt laikus, pirms tas sasniedzis savu maksimumu. Otrs apsvērums – reizēm cilvēki adaptējas saviem garīgajiem traucējumiem un pat nenojauš, ka ir iespējams justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk, emocionāli krāsaināk.
Kādi pakalpojumi ir pieejami?
Tiek piedāvāts visai plašs spektrs pakalpojumu, kas var uzlabot garīgo veselību – ārstnieciskās rehabilitācijas programmas, psihoterapija, farmakoterapija, apziņas aktivizācija, geštaltterapija, fiziskā aktivitāte, radošā darbība, kā arī šo elementu kombinēšana pēc nepieciešamības, lai sasniegtu vēlamo efektu.
Kas nosaka, kāda terapija būs nepieciešama?
Tikai un vienīgi profesionāls ārsts, psihiatrijas speciālists, kas izvērtē veselības stāvokli, emocionālo labsajūtu un citus parametrus un noteiks labāko metodi, kā uzlabot dzīves kvalitāti. Psihiatrs izvērtē stāvokli un nozīmē ārstēšanu. Labs psihiatrs to var paveikt pirmajā seansā.
Kā pieteikt šo pakalpojumu?
Vispirms elektroniski vai telefoniski tiek noskaidrotas pacienta vajadzības, pēc tam tiek izvēlēts laiks un iestāde, kurā pacients satiek speciālistus, tiek veikti psihiatrijas seansi, rehabilitācijas procedūras, terapijas u.tml. pēc nepieciešamības. Pēc kursa beigām attālināti tiek veikta rezultātu kontrole un uzturēta komunikācija.
Kā sazināties?
Vienkāršākais veids – aizpildīt saziņas veidlapu vietnē. Ziņu saņems tās iestādes, kas nodrošina psihiatrijas pakalpojumus sniegšanu. Pēc tam attiecīgi ar jums sazināsies un vienosies par tālākajām darbībām. Ja vēlaties uzzināt vairāk, varat sazināties, rakstot uz info@healthtravellatvia.lv vai zvanot uz numuru 29214868.
Latvijas veselības tūrisma klasteris ir platforma, kas palīdz ārvalstu pacientiem atrast kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus Latvijā bez papildu maksas (Jūs maksājat klīnikā, mēs neieturam komisijas vai slēptās maksas).
Apvienojam vairāk kā 40 vadošās klīnikas, slimnīcas, centrus un pakalpojumu sniedzējus.
Jums ir iespēja sazināties ar katru klīniku individuāli, ieejot tās profilā un uzrunājot menedžeri vai rakstīt pieteikumu šajā lapā.
Mežsargu iela 4/6, Jūrmala, LV-2008
Līga Kaviere
+371 29549983
liga.kaviere@dzintari.lv
Valkas iela 11, Strenči, LV-4730
Alīna Kitnere
+371 64731580
info@strencupns.lv
Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015
registratura@siva.gov.lv
+371 67769890
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes – nelielas teksta datnes, kuras tiek saglabātas jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Uzzini vairāk!